Sākumlapa

Diktāti

Skolotāju rekomendācijas diktātu lasīšanai

23. datuma dispensācija

Īsās lūgšanas
garīgajā darbā

Mātes Marijas lappuse

Par Dievišķajiem Valdoņiem
  Atēna Pallāda  
  Kungs Šiva  
  Sanats Kumara
  Skolotājs Morija  
  Kungs Maitreija 
  Māte Marija  
  Kuthumi  
  Gautama Buda  
  J. Blavatska  
  Sen Žermēns  
  Jēzus  
  Konfūcijs  

Rozāriji

Noderīga
informācija

Kontakti

Šajā vietnē ir teksti, kas tulkoti no Lielās Baltās Brālības sūtņa Tatjanas Mikušinas oficiālajā mājas lapā
sirius-ru.net
publicētajiem materiāliem - Dievišķo Gaismas Skolotāju vēstījumi, kas doti cilvēcei caur Tatjanu Mikušinu

 
 

Māte Marija



 
 

Mātes Marijas zemes dzīve


 



Vairāk nekā divi tūkstoši gadu mūs šķir no tā laika, kad pa zemi staigāja Māte Marija. Šodien ir grūti noticēt, ka viņai bija zemes dzīve, pilna ar cilvēciskām rūpēm, priekiem un ciešanām. Mēs esam pieraduši uzskatīt viņu par Gaismas Skolotāju, Valdnieci, bet viņai piemita arī zemes cilvēka īpašības. No Mātes Marijas laikabiedru atmiņām un nostāstiem veidojas gluži labi saskatāms tēls: viņa bija vidēja auguma, zeltainiem matiem, dzīvām olīvkrāsas acīm, mēreni tumšām lokveida uzacīm, stingru, noteiktu, bet ne bargu skatienu, pagaru degunu, košām lūpām, līdzenu balsi, nedaudz iegarenu seju, garām rokām un pirkstiem. Gaita rāma, nosvērta, bet stingra; apģērbs vienkāršs, dabiskās krāsās, greznība un bezrūpība viņai bija sveša. Viņa bija mazrunīga, apdomīga un uzmanīga vārdos, ar pieklājīgu uzvedību, visa viņas āriene bija dvēseles izpausme un tīrības iemiesojums.



Marijas laikabiedri atzīmē viņas nevainojamās garīgās īpašības. Viņas likums bija nevienu neaizskart, nevienam nedarīt pāri, visiem vēlēt labu, cienīt vecākus cilvēkus, neapskaust, nelielīties, būt saprātīgai, mīlēt tikumību. Viņa nekad neizrādīja pārākumu vienkāršu cilvēku priekšā, nekad nepazobojās par vājāko, neizvairījās no trūcīgajiem. Sarunās ar citiem viņa ievēroja pieklājību, neizrādīja sašutumu, nekad nedusmojās, viņas izturēšanās bija ļoti vienkārša.

Kā liecina seno baznīcas tēvu un autoritatīvu baznīcas vēsturnieku aprēķini, Dievmātes zemes dzīves ilgums bija 72 gadi.

Evaņģēlists Lūka, tuvu pazīdams svēto Jaunavu Mariju, no viņas stāstītā ir pierakstījis vairākus svarīgus notikumus, kas attiecas uz viņas dzīves agrīno posmu. Nostāsts vēstī, ka būdams ārsts un mākslinieks, viņš ir uzgleznojis arī viņas portretu-ikonu, pēc kuras vēlākie ikonu gleznotāji darinājuši kopijas.

Mātes Marijas vecāki dzīvoja Nācaretes pilsētā, kas atradās trīs dienu gājiena attālumā no Jeruzalemes. Tēvs Joahims cēlies no ķēniņa Dāvida[1] cilts, māte Anna bija priestera jaunākā meita no virspriestera Arona[2] cilts. Viņas vecākajai māsai Sofijai bija meita Elizabete, kas vēlāk apprecējās ar priesteri Cahariju un kļuva par Jāņa Kristītāja māti, tātad Elizabete bija Jaunavas Marijas māsīca, bet Jānis Kristītājs – Jēzus otrās pakāpes brālēns.


Joahims un Anna bija dievbijīgi cilvēki, pazīstami ar savu lēnprātību un žēlsirdību pret tuvākajiem. Viņi nodzīvoja līdz vecumam, bet viņiem nebija bērnu. Tas viņus ļoti sarūgtināja. Tomēr, neskatoties uz savu vecumu, viņi nepārstāja lūgt Dievu, lai Viņš sūta viņiem bērnu, un deva svinīgu solījumu – ja viņiem piedzims bērns, tad viņi to atdos kalpošanai Dievam. Beidzot, 8. septembrī viņiem piedzima meita. Viņai tika dots vārds Marija. Kad Marijai bija 3 gadi, viņas dievbijīgie vecāki gatavojās izpildīt savu solījumu un aizveda viņu uz Jeruzalemes templi, lai veltītu kalpošanai Dievam.

Templī bez svētajām celtnēm bija arī daudzas tempļa priekštelpas un mītnes, kur bija iekārtotas dažādas dzīvojamās telpas cilvēkiem, kas veica svēto kalpošanu. Tempļa teritorijā dzīvoja arī atraitnes un jaunavas, kuras izvēlējās atturīgu dzīvi.

Marija palika dzīvot templī. Tur viņa kopā ar citām jaunavām pieredzējušu audzinātāju vadībā mācījās Dieva Likumus, kā arī rokdarbus, skaitīja lūgšanas un lasīja Svētos Rakstus. Marijai bija ass prāts, viņai patika mācīties, viņas saprātīgums pārsteidza visus. Rokdarbos viņa nodarbojās ar linu un vilnas vērpšanu, viņai patika izšūt ar zīda diegiem, jo īpaši priesteru kalpošanas tērpiem piederošus apģērbus, un visā šajā darbā viņa bija ļoti meistarīga.

Templī Marija nodzīvoja apmēram 11 gadus un izauga dziļi dievbijīga, visā paklausīga Dievam, neparasti pieticīga un čakla. Vēlēdamās kalpot tikai Dievam, viņa deva solījumu neprecēties un vienmēr palikt Jaunava.

Pēc tā laika likuma viņa nedrīkstēja ilgāk palikt templī, jo bija jāiziet pie vīra. Virspriesteris Caharija zināja un cienīja viņas solījumu, bet tomēr, lai netiktu pārkāpts likums par laulības dzīvi, formāli salaulāja viņu ar attālu radinieku, astoņdesmit gadus vecu vīru, atraitni Jāzepu [3], kurš apsolīja rūpēties par viņu un sargāt viņas jaunavību. Jāzeps dzīvoja Nācaretes pilsētā. Viņš arī bija cēlies no ķēniņa Dāvida cilts, tomēr nebija bagāts cilvēks un strādāja par namdari. No tā, kas Svētajos Rakstos teikts par Jāzepu, ir acīmredzams viņa rakstura briedums: viņš visai stingri un nelokāmi tiecās pēc svētuma, bija noteikts, cēlsirdīgs, patiess, vienkāršs, tīrs, miermīlīgs, uzmanīgs pret savas sirdsapziņas balsi un pavēlēm no augšienes. No pirmās laulības Jāzepam bija bērni: četri dēli, kas Evaņģēlijos tiek dēvēti par Jēzus „brāļiem”, un divas meitas. Viena no viņām, Marija dzīvoja sava tēva mājās. Kad Jaunava Marija pēc salaulāšanās ar Jāzepu atnāca uz viņa māju, viņa sadraudzējās ar Jāzepa meitu un uzskatīja viņu par savu māsu.

Kā vēstī nostāsts, Jāzepa mājā Jaunava Marija no Erceņģeļa Gabriela saņēma priecīgo vēsti, ka Kungs izvēlējies viņu, lai viņa kļūtu par pasaules Glābēja Māti.

„Kad Svētais Gars nolaidās Marijas jaunavīgajā apziņā, kas personificēja Mātes Staru, un Visaugstākā spēks to apēnoja, viņas miesās notika Alfas un Omegas enerģiju saplūšana, lai piepildītos apsolījums par Mesijas atnākšanu. Ar savu uzticību Mātes Staram un ļoti tīrajam Kristus dvēseles tēlam Marija savos četros zemākajos ķermeņos un čakrās magnetizēja spēcīgu Omegas polaritātes fokusu.

Dieva kā Mātes apzināšanās Marijas apziņā bija tik reāla un identificēšanās ar Mātišķo liesmu tik pilnīga, ka sava „es” kā Dieva patiesajā izpratnē viņa kļuva Matērijas plānā par Dieva Sevis Paša apzināšanos kā Māti. No šejienes Gabriēla sveiciens: „Priecājies, Svētīgā! Tas Kungs ir ar Tevi; Tu esi svētīta starp sievām!” [4].

Tas notika sestajā mēnesī pēc ercenģeļa Gabriēla parādīšanās virspriesterim Caharijam sakarā ar viņa dēla – nākamā pravieša Jāņa Kristītāja [5] piedzimšanu.

Vēlāk Pasludināšanas vietā tika uzcelta baznīca, zem kuras atrodas sākotnējais pieticīgais Mātes Marijas mājoklis.Tāpat kā citas Nācaretes nabadzīgās mājas, arī šis mājoklis piekļaujas klints terasei, kurā izcirsts padziļinājums, kurā ir trīs nelielas istabas. Mūsdienās no altāra kreisās puses uz turieni ved vairāki plati balta marmora pakāpieni. Pie ieejas šajā svētajā vietā tās labajā pusē iekārtots altāris par godu Dievmātes mātei, svētajai Annai. Pa labi no šī altāra divi pakāpieni ved uz otru padziļinājuma daļu, kur iekārtots altāris par godu svētajam Jāzepam.

Pasludināšanas baznīcas pazemes padziļinājuma otrā pusē, aiz Jaunavas Marijas dzīvojamās istabas vidusdaļā atrodas durvis, aiz kurām 15 pakāpieni ved uz trešo lielo alu, kur, neskaitot ietilpīgu istabu, atrodas vēl divi sānu padziļinājumi, no kuriem viens, kā var noprast, kalpojis par pieticīgu pavardu (ir arī atvere dūmiem), bet otrā glabāti mājas piederumi. Divas pēdējās šī svētā mājokļa daļas saglabātas to pirmatnējā izskatā.


Noteikt precīzu Jēzus dzimšanas gadu nevarēja jau senatnē sakarā ar dažādām laika skaitīšanas maiņām. Sv. Lūkas Evaņģēlijā minēts, ka pirms Kristus Piedzimšanas bija imperatora pavēle par tautas skaitīšanu. Ebrejiem bija paradums veikt tautas skaitīšanu pēc ciltīm, ģintīm un dzimtām, un katrai no tām bija noteiktas pilsētas un sentēvu vietas. Betlēme bija Dāvida dzimtā vieta, uz turieni kā Dāvida pēctečiem sakarā ar tautas skaitīšanu bija jādodas arī Jāzepam un Marijai. Pilsētiņa bija maza, un uz skaitīšanu sanākušie ļaudis tā pārpildīja visas mājas, ka tajās nepalika neviena brīva stūrīša. Viņiem nācās meklēt pajumti pilsētiņas nomalēs. Netālu no Betlēmes vārtiem akmeņainā kalnā atradās ala, kurā vētras laikā sadzina lopus, un tveices un negaisa laikā gani te varēja rast sev patvērumu. Alas iekšienē sienā bija izcirsts padziļinājums, kas kalpoja par silēm dzīvnieku barošanai. Marija un Jāzeps bija spiesti izmantot šo alu kā mītni, un te 25. decembrī Svētā Marija viena, bez citu palīdzības un bez sāpēm dzemdēja Jēzu.


Vēl agrāk nekā Jūdejā par Bērna – Mesijas piedzimšanu bija zināms Austrumos. Trīs Austrumu gudrie magi [6], sekojot vadošajai zvaigznei, nonāca līdz Jēzus dzimšanas vietai, lai sveiktu viņu un nodotu trūcīgajai ģimenei nedaudz līdzekļu. Vai viņi varēja iedomāties, ka ieraudzīs Bērnu un Viņa Māti “kamieļu mēslu un bļaujošu ēzeļu vidū? Cilvēka doma tiecās novietot nākamo Pravieti vismaz svētnīcas tuvumā vai starp diženām sienām.“ [7]

Pirms ausmas magi apvilka labākās drānas, izgāja cauri lopu laidaram un iegāja mazajā mājoklī, kas piekļāvies klintij. Pie pavarda bija Māte Marija ar Jēzu uz rokām. Nodevuši dārgumus un svētos priekšmetus, magi brīdināja Māti, ka ceļojumi būs nepieciešami. Tā laika valdniekam Herodam īsi pirms tam bija pienākušas ziņas par viņa troņa krišanu. Zinot pareģojumu, ka drīzumā jāpiedzimst “jaunam Jūdu Ķēniņam”, viņš izdeva cietsirdīgu pavēli nogalināt Betlēmē un tās apkārtnē visus jaunpiedzimušos. Jāzeps un Marija ar Bērnu devās uz Ēģipti, lai izglābtu Jēzu no Heroda viltībām.

Pēc atgriešanās no Ēģiptes ģimene atkal apmetās uz dzīvi Nacaretē. Jāzeps turpināja savu namdara amatu, “iztiekot no savu roku darba”. Augošais Jēzus palīdzēja viņam darbos, turklāt ar tādu centību, ka ļaudis viņu dēvēja ne tikai par namdara dēlu, bet vienkārši par namdari.

Mātes Marijas dzīve ritēja agrākajās nodarbēs ar tādu pašu dievbijību un lēnprātību kā agrāk. Ir nostāsts, ka viņa mācījusi lasīt un rakstīt abu dzimumu bērniem, centīgi kalpojusi nabagiem un ziedojusi trūcīgajiem, kopusi slimniekus, palīdzējusi bāreņiem un atraitnēm. Tāpat kā agrāk viņa bija nenogurdināma rokdarbos, rūpīgi darinot apģērbus sev un dēlam. Vēlāk līdztekus citām nodarbēm Māte Marija noauda Jēzum brīnišķīgu sarkana auduma hitonu bez vīlēm, ko viņš pastāvīgi arī valkāja.

Pēc atgriešanās no Himalajiem, kur Jēzus mācījās sava guru – Kunga Maitreijas vadībā, viņš uzsāka darbību sabiedriskajā laukā, lai pabeigtu savu kalpošanu trijos pēdējos gados. Šis laiks kļuva par lielu pārbaudījumu Marijai. Par šiem viņas dzīves gadiem galvenokārt zināms saistībā ar viņas dēla dzīves notikumiem. Viņas mīlestība un ticība lika viņai vienmēr būt pēc iespējas tuvāk dēlam viņa nepārtrauktajos ceļojumos. Pie Pilāta mājas, zem pašas arkas tiek rādīts neliels padziļinājums sienā, stāstot, ka šai vietā stāvējusi Māte Marija Jēzus tiesāšanas laikā. Nostāsts papildina, ka Vissvētākā Jaunava pirms Kristus krusta ceļa sākuma vērsusies pie Pilāta ar lūgumu apžēlot dēlu. Viņa bija klāt arī pie Jēzus krustā sišanas...

Pēc Jēzus Debesīs Pacelšanās Māte Marija sapulcināja mācekļus un draugus un izveidoja koloniju Betānijā [8] , kur viņi saņēma Kunga pamācības. Iemīļotā Jāņa un vēl citu piecu apustuļu pavadībā Māte Marija apmeklēja dažādas pasaules vietas. Sākumā viņi devās uz Luksoru Ēģiptē, pēc tam pa Vidusjūru ceļoja uz Krētas salu. Izbraukuši cauri Gibraltāra jūras šaurumam, apstājās Fatimā Portugālē, Lurdā Dienvidfrancijā, Glastonberijā Britu salās un Īrijā, sagatavojot ceļu tiem, kas nāks pēc viņas, lai paplašinātu Kristusapziņu. Šie apmeklējumi ielika pamatu apustuļa Pāvila darbam Grieķijā un Mātes Marijas parādīšanās brīnumiem Fatimā un Lurdā; rosināja Karali Arturu nodibināt Apaļā Galda Bruņinieku ordeni un doties Svētā Grāla meklējumos; ļāva Svētajam Patrikam ieviest kristīgo ticību Īrijas teritorijā.

Svētais Jānis no Damaskas apraksta, kā savas izcilās dzīves nobeigumā Marija tika uzņemta Debesīs no kapenēm, kur pēc aizmigšanas viņu bija novietojuši apustuļi. Pēc trim dienām, atverot kapenes, viņi atrada tikai divpadsmit baltas lillijas.



 


Izmantotā literatūra:

1. Марк Л. Профет и Элизабет Клэр Профет. Владыки и их обители.– М.: «М-Аква», 2006.

2. Человеческая аура. Кутхуми и Джвал Кул. – САММИТ ЮНИВЕРСИТИ ПРЕСС, 1996.

3. Е.И. Рерих. Криптограммы Востока.

4. Сказания о земной жизни Пресвятой Богородицы с изложением пророчеств и прообразований, относящихся к Ней, учения Церкви о Ней, чудес и чудотворных икон Ея. На основании Священного Писания, свидетельств св. Отцов и церковного придания. Изд-е восьмое, испр. и доп. – М.: Типо-Литография И. Ефремова, 1904 г.

5. Жизнь Пресвятой Девы Богородицы по книгам Четьи-Минеям. Составила Авдотья Глинка. – М.: Издание книготорговца А.Д.Ступина, 1904.





[1] Dāvids, Jūdejas pirmais ķēniņš un Izraēlas trešais ķēniņš (1055. – 1015.g. pirms Kristus Piedzimšanas, pēc jaunās hronoloģijas 1010. – 970.g.). Jaunībā viņš kļuva slavens sakarā ar uzvaru divcīņā ar filistiešu milzi Goliātu. Dāvids bija vienīgās jūdu ķēniņu dinastijas ciltstēvs. Ebreju tautas nostāstos un teikās Dāvids attēlots kā varena ķēniņa ideāls, drosmīgs cīnītājs un garīgais dzejnieks. Dāvids tiek uzskatīts par ebreju reliģisko dziesmu un lūgšanu, kā arī psalmu autoru. Saskaņā ar ebreju ticējumu no Dāvida cilts bija jānāk Mesijai (Словарь Брокгауза и Ефрона).

[2] Ārons bija pirmais ebreju tautas virspriesteris un pravieša un likumdevēja Mozus vecākais brālis. (2. Mozus gr. 1).

[3] Jāzeps( Sen-Žermēna inkarnācija) bija sūtīts, lai kļūtu par Marijas un Jēzus aizstāvi un aizsargātāju.

[4] Человеческая аура. Кутхуми и Джвал Кул. Skat. «Медитация на Пламя Матери», adrese: http://sirius-ru.net/media/meditations/index.htm

[5] Kad Jānis Kristītājs un Jēzus bija bērni, Māte Marija un viņas māsīca Elizabete izstrādāja apmācības sistēmu, kas mūsdienās pazīstama kā Montessori metode. (no Marka Profeta un Elizabetes Klēras Profetas enciklopēdijas «Владыки и их Обители»).

[6] Šie magi bija El Morija, Kuthumi un Džvals Kuls.

[7] No J. Rērihas grāmatas „Austrumu kriptogrammas”.

[8] Betānija – ciemats pie Eļļas kalna Palestīnā, no kurienes Jēzus Kristus sāka savu pēdējo svinīgo ieiešanu Jeruzalemē.




Materiālu sagatavoja Olga Ivanova no Čeļabinskas apgabala Čebarkulas pilsētas (Krievija)

Tulkoja Līga Harju

uz augšu

 

Copyright © 2008 - 2017 All rights reserved.
Tatyana Mikushina
Latvia
SiriuS