21. gs. domāšana

Līga Zītara
Ezoteriskā gadagrāmata 2016


„Tikumība ir normu, principu un noteikumu sistēma,
kas regulē cilvēku izturēšanos, rīcību sabiedrībā
un attieksmē pret citiem cilvēkiem”.
Konfūcijs

Starptautiskā sabiedriskā kustība „Par tikumību!” aptver vairāk nekā 50 pasaules valstis, ieskaitot Latviju. Kustība nes tikumības principu izpratni plašām iedzīvotāju masām, jo tikumība ir dzīves pamats, un tās atjaunošana sabiedrībā ir visaktuālākais uzdevums, lai panāktu pozitīvu cilvēku apziņas mainīšanos.

Kustībai nav materiālu, administratīvu un politisku resursu, tā netiecas pēc varas, bet piedāvā ikvienam līdzcilvēkam dzīvot pēc sirdsapziņas. Šie tīras sirdsapziņas kritēriji iekļauti kustības dalībnieku kodeksā. Tā 10 pamatprincipi uzskatāmi par 21. gadsimta baušļiem, un to ievērošana harmonizē kā cilvēkus, tā visu apkārtējo vidi.

1. Es izturos pret citiem tā, kā gribu, lai citi izturētos pret mani.
2. Es nedaru ļaunu ne cilvēkam, ne dzīvniekam, ne dabai.
3. Es saudzīgi un ar mīlestību izturos pret tuvākajiem un pret dzimtajām mājām – planētu Zeme.
4. Es esmu par darbu Vispārības Labumam.
5. Es izvēlos godīgumu, taisnīgumu un patiesīgumu, tikumisku tīrību, vienkāršību un pieticību sabiedriska-
    jā un personiskajā dzīvē.
6. Es tiecos uz savas apziņas paaugstināšanu un pozitīvu domāšanu.
7. Es piekopju veselīgu dzīvesveidu.
8. Es priecājos par citu sasniegumiem tāpat kā par saviem.
9. Es esmu par visu tautu brālību.
10. Es dzīvoju saskaņā ar Sirdsapziņu.

Tie, kas vēlas iegūt plašāku informāciju, aicināti ielūkoties mājas lapā www.tikumiba.net

2015. gada 6. jūnijā Rīgā notika Starptautiskās sabiedriskās kustības „Par tikumību!” II kongress. Kongresa pamattēma bija bērnu un jauniešu tikumiskā audzināšana. Savā pieredzē dalījās Sokrata tautskolas vadītāja Elvita Rudzāte un Tautskolas „99 Baltie zirgi” vadītājs Ojārs Rode. Par televīzijas un interneta ietekmi uz bērnu un pusaudžu attīstību runāja profesore, pedagoģijas zinātņu doktore Marina Skuratovska. Interesanti bija klausīties Montesori pedagoģes, mūķenes Karolīnas Gomezas del Valles stāstījumā par šīs kustības priekšvēsturi un šīs pedagoģijas principu īstenošanu mūsdienās. Kongresa otrās daļas noslēgumā tika pieņemta rezolūcija – aicinājums ANO ģenerālsekretāram, kā arī kustības dalībvalstu prezidentiem, kultūras un izglītības ministriem.

Un tad pienāca kongesa noslēdzošā un, iespējams, visgaidītākā daļa, kad visus klātesošos uzrunāja pazīstamā krievu sabiedriskā darbiniece Tatjana Mikušina. Tie, kuri lasījuši grāmatu sērijas „Gudrības Vārds” izdevumus, zina, ka viņa ir Lielās Baltās Brālības sūtne, kura pieņēmusi Gaismas Skolotāju vēstījumus. Tikai retais ir ticies ar viņu personiski, tāpēc brīdī, kad Tatjana iznāca uz skatuves, zālē valdīja neticams klusums. Šķita – klātesošie interesē un cieņā pat aizturējuši elpu. No viņas staroja gaisma, spēks, vīrišķība, viedums. Jā, tikai tāda personība var stāties pretī tumsas uzbrukumiem un nebaidīties no dzīvības apdraudējuma (nav noslēpums, ka Krievijā viņa ar savu Gaismas misiju daudziem traucē). Tatjana Mikušina krietnu brīdi stāvēja un klusēja, tad atzinās, ka šodien runās par to, kas, viņasprāt, ir visaktuālākais, – par Radītāju. Lūk, viņas izpratne par to, kas ir Dievs un tikumība.

Uzticēt savu dzīvi Dievam

Mēs dzīvojam duālā pasaulē, kur jebkurai parādībai ir pretstats: gaisma un tumsa, tikumība un netikumība. Arī jēdzienam Dievs ir savs pretmets. Mūsu dzīvē galvenais ir attiecības ar Dievu, tāpēc baidāmies kļūdīties, atšifrējot šo jēdzienu. Ir daudz izkropļojumu.

Daudzi uzskata, ka Dievs ir tā būtne, kas dzīvo dievnamā. Tā kā Zemes iedzīvotājiem ir dažāds apziņas līmenis, tad katrs Dievu izpratīs savādāk. Zinātnieki secinājuši, ka ir kāds likums, kas regulē visu kosmosā notiekošo un ka viss ir saistīts ar visu. Mēs visi kaut kādā līmenī esam saistīti ar Visuma struktūrām un arī savā starpā. Katram apziņas līmenim ir sava Dieva izpratne. Jo vairāk cilvēks attīstās, jo vispārinātāks kļūst Dieva jēdziens. Pat vispārinātāks par jebkuru reliģisku konfesiju.

Dievs atrodas šeit, zem plaukstas, kas uzlikta virs sirds rajona.

Nākamais izpratnes līmenis. Cilvēks sāk apjaust, ka ir kāda milzīga organisma sastāvdaļa, tā sīka šūniņa, kura satur informāciju par apzināto un neapzināto Visumu. Visums ir Dieva ķermenis, un katrs no mums ir Dieva daļiņa. Šo koncepciju apstiprina mūsdienu zinātne.

Civilizācijas attīstības gaitā daudzi viedie ir skaidrojuši Dievu, radot savas mācības un uz to bāzes – likumus, kas aizstāvēja tikumību un aicināja to ievērot visās dzīves jomās. Cieni savus vecākus, nezodz, nenogalini utt. Tā kā mūsu pasaulē risinās divu spēku – labā un ļaunā – cīņa, vēlāk daudzās reliģijās parādījās karmas un reinkarnācijas likums. Kāpēc tas bija vajadzīgs? Ja mūsu apziņā nav izpratnes par to, ka jebkura mūsu rīcība izraisa sekas, kas izpaužas šajā vai kādā no nākamajām dzīvēm, tad cilvēks domā, ka var nesodīti zagt, karot, nogalināt u.tml. Ja nesaprotam, ka šī nav vienīgā dzīve un tai sekos daudzas citas, tad dzīvojam tikai šim brīdim, visu izpostot. Šodienas cilvēka problēma – viņš ignorē Dieva esamību un tikumību.

Iegāju internetā, lai noskaidrotu, kas ir tikumība (nravstvennostj). Nrav – raksturs, garīgu īpašību kopums; stv – stvol – stumbrs; enn – Dieva vārds dažu Krievijā dzīvojošu tautu valodā; ostj – stabs. Vārdu „tikumība” var traktēt kā Dieva vārdu un cilvēka saikni ar viņu jeb kā dievišķo cilvēkā.

Citās valodās tikumībai nav tik precīza apzīmējuma. Angļu moral neietver visu jēgu. Tas ietver likumu kopumu, taču tajā nav dievišķās saiknes apzīmējuma. Vācu valodā atradu precīzāku vārdu, kas apzīmēja tikumību, taču paši vācieši nesaprata tā jēgu, un šis vārds viņus biedēja, jo solīja brīvības ierobežošanu. Vajadzēja izvēlēties citu, viņiem saprotamāku vārdu, bet arī tas neietvēra dievišķās saiknes jēgu. Īstenībā nevienam jēdzienam nav jēgas, ja tas neietver sevī saikni ar Dievu.

Mēs esam pazaudējuši šo saikni ar dievišķo visās dzīves jomās. Viena no tām ir izglītības sistēma. Indiešu grāmatā „Upanišādas” aprakstīts zelta laikmets un bērnu audzināšana. Līdz 7–8 gadiem bērns auga ģimenē un iepazina tās tradīcijas. Pēc tam bērnu atdeva klosterim, kur viņu audzināja līdz 25 gadu vecumam. Skolotāji sniedza viņiem zināšanas par tikumību un morāles zelta likumu, kā arī mācīja, kā novirzīt savu seksuālo enerģiju uz augstākajām čakrām. Audzināšanas pamatu pamats bija tikumība. 25 gadu vecumā jauniešiem tika atļauts precēties. Pirmdzimtā ieņemšanai tika rīkots īpašs reliģisks rituāls, kura laikā visu labāko, kas viņos bija, jaunieši koncentrēja uz bērna ieņemšanu. Uz to tika virzīts viss17 gados uzkrātais potenciāls. Var tikai iztēloties, cik veselīgs, garīgs un spēcīgs bija šis bērns. Un tas krasi atšķiras no tā, kas notiek mūsdienās, kad sabiedrība diskutē par to, no kāda vecuma jāsāk dzimumaudzināšana. Te nav runa par tikumību, bet par to, no kāda vecuma var nodarboties ar seksu. Cilvēkus var iznīcināt karā, ar GMO pārtikas starpniecību, bet visvienkāršākais paņēmiens ir liegt viņiem iespēju vairoties. Pēc 20 gadiem pilsētu vietā stiepsies tuksneši, jo vairs nebūs cilvēku.

Ja bērns ir nepareizi ieņemts, mēs atņemam daļu no viņa veselības un garīgā potenciāla. Tālāko nosaka mammas uzturs un dzīvesveids, kā arī saskarsme ar bērniņu (ko un kā viņa saka mazulim). Nākamais posms ir audzināšana. Pamatu ieliek ģimene, taču kāda garantija, ka to nesabojās bērnudārzs, skola un augstskola! Ja tam pievienojas nepareizs uzturs, pārmērīga TV skatīšanās, alkohols un narkotikas, bērna personība degradējas, iezīmējot galarezultātu – cilvēces izmiršanu. Katra nākamā paaudze kļūst aizvien slimāka un garīgi nabagāka. Cilvēces labklājību un uzplaukumu var sasniegt, tikai pareizi ieņemot bērniņu, pareizi to barojot, audzinot un skolojot. Diemžēl sabiedrība ar to nenodarbojas, jo ir norobežojusies no Dieva un izvirzījusi sev citus mērķus – materiālās labklājības paaugstināšanu ar jebkuriem līdzekļiem.

Par plašsaziņas līdzekļiem

Jebkurš jaunums, jebkura informācija tiek apmaksāta un tiek pasniegta tā, kā vēlas pasūtītājs. Arī tā informācija, kurai nepievēršam uzmanību, nosēžas zemapziņā. Sasniedzot noteiktu apjomu, tā nonāk fiziskajā plānā. Ja cilvēka apziņu nemitīgi piepilda ar negatīvu informāciju, tā rezultējas kā terora akti, karš un citas negācijas.

Nākamais dzīves aspekts – politika. Cilvēkus, kuri pārvalda valstis un uz kuru sirdsapziņas ir miljoniem dzīvību, tikumība neinteresē.

Piemērs nav tālu jāmeklē. 20. gs. sākumā Krievijas tautu baroja ar atziņu, ka cars ir asinssūcējs, un 1917. gadā viņu kopā ar ģimeni nogalināja. Kā tas notika? Vispirms cilvēkos raisīja naidu pret valdošo šķiru. Sākoties revolūcijai, tas rezultējās kā naids un vēlēšanās nogalināt jebkuru citas šķiras pārstāvi. Viss beidzās ar to, ka viena gada laikā tika noslepkavoti 10 miljoni nevainīgu cilvēku. No šiem 10 miljoniem tikai 500 000 bija baltgvardi un sarkanarmieši, pārējie bija vienkārši cilvēki – zemnieki, strādnieki, vidušķiras pārstāvji. Mēs zinām, ka darbojas karmas likums, un vienas slepkavības rada citas slepkavības. Pirmskara represiju vilnim sekoja 2. Pasaules karš, kas aiznesa 20 miljonus dzīvību.

Svarīgs aspekts ir barība. Vairumu produktu iegādājamies lielveikalos, kas tos iepērk no lielražotājiem, kurus savukārt interesē tikai peļņa, nevis cilvēku veselība. Šie produkti ražoti no ģenētiski modificētām izejvielām, tajos ir krāsvielas, konservanti, dažādas E–vielas. Un mēs to visu ēdam. Ko ēdam, par to pārtopam. Mūsu prāta spējas vājinās, un mēs aizvien sliktāk orientējamies dzīvē un visbeidzot zaudējam savu dvēseli.

Ja vardi iemet verdošā ūdenī, tā izlec ārā. Ja vardi iemet vēsā ūdenī, kuru lēni silda, pēc kāda laika viņa uzvārīsies. Tas pats notiek ar mums. Mūsu dzīve piesātināta ar orientieriem, kas virza uz netikumību. Tas notiek gadsimtiem ilgi, un mēs to nemanām.

90% no tā, kas ikdienā mums ir visapkārt, neatbilst dievišķajam principam. Senatnes viedie aicināja pievērst uzmanību mūzikas ritmam un stilam, jo mūzika spēcīgi ietekmē organismu. Ja katru dienu klausīsimies nepareizu mūziku, tā izmainīs ne tikai mūs, bet visu apkārtni.

Cilvēki dalās divās daļās: vieni tic, pārējie netic Dievam. Neticīgajiem šī dzīve ir vienīgā, viņi nezina nedz par karmas un reinkarnācijas likumu, nedz tikumību. Viņi ņem no dzīves visu iespējamo. Nav neviena, kas valsts līmenī kontrolētu jomas, kas iedarbojas uz cilvēka apziņu un dvēseli.

Pasaulē ir tikai divas ideoloģijas: tā, kura manipulē ar cilvēku apziņu, un dievišķa ideoloģija. Nav pasaulē nevienas reliģijas, nevienas partijas, nevienas valsts, kura īstenotu dievišķu ideoloģiju. Mūsu parazītiskā sabiedrība, kura nosķīrusies no Dieva un kuras galvenais mērķis ir gūt apmierinājumu un baudu, ir lemta bojāejai. Ja mēs neko nedarīsim, lai atgrieztu savā dzīvē Dievu, tad dzīvošanai atlicis ļoti maz laika. Patiesībā mūsu sabiedrībai nav izvēles, jo tā dodas turp, kur to dzen masu informācijas līdzekļi un to sponsori. Mums vairs nav nekādas brīvības, mēs esam nolemti, ja vien neatdosim savas dzīves Dievam, ja nedomāsim par godīgumu, labestību, tikumību.

***

Lūk, Tatjanas Mikušinas parādītā skarbā patiesība, kuru daudziem negribas uzklausīt. Vieglāk ir neticēt, neieklausīties un dzīvot šim brīdim. Vieglāk ir ļauties mānīgam mieram, mirkļa labsajūtai, vienaldzībai. Tas, ko redzam fantastikas filmās, jau ir īstenojies, – liela daļa cilvēku ir pārvērtušies biorobotos, ar kuriem manipulē maza saujiņa gudro un pārbagāto. Tā ir nežēlīga spēle ar dzīvām būtnēm, kuras neapjauš notiekošo un dzīvo kā aizmigušas.

Un tad ir labi, ja kāds sapurina aiz pleca un aicina: „Mostieties!” Vai tad jūs nevēlaties būt brīvi un patiesi dzīvi? Atmoda ir skarba un prasa no daudz kā atteikties, toties dāvā pretī pilnīgi citu dzīves garšu, smaržu, krāsu, sajūtu. Labrīt, mīļie!


Kongresā piedalījās un T. Mikušinas uzstāšanos pierakstīja Līga Zītara


P.S. Kad raksts bija sagatavots publicēšanai, saņēmu šādu informāciju no kustības viceprezidentes Veronikas Lāces:

„Starptautiskā Sabiedriskā kustība "Par tikumību" tika nodibināta 2013. gada aprīlī. Tās dibinātāji bija Krievija, Ukraina un Latvija. Pārējās valstis piebiedrojās vēlāk. Tika paveikts liels darbs, un laikam kādam nebija izdevīgi, lai cilvēks dzīvotu apzinātāk – zinātu Pasaules pārvaldīšanas likumus, būtu ar Dievu un sirdsapziņu, saprātīgi audzinātu bērnus, saudzīgi izturētos pret vecākiem. Izrādās, ka tagadējā Krievijā dzīvot godīgi – tas ir reliģiskais ekstrēmisms, un kustība"Par tikumību" tiek saukta par sektu. Ierēdņi, pareizticīgās baznīcas pārvalde un pat prokuratūra sāka ierobežot, neatļaut pasākumus, noņemt kustības plakātus. Lai nepiedzīvotu cilvēku vajāšanu, 2015. gada 7. augustā kustības koordinācijas padome vienbalsīgi šādā nodibinājumā kustību slēdza.

Iesaistītās valstis pašas lems par kustības turpmāko likteni savās teritorijās, vidēs, kopienās, kur apziņas līmenis ir atbilstošāks šādam mērķim.”





 

uz augšu

uz sākumlapu

 


Copyright © 2008 - 2017 All rights reserved.
Tatyana Mikushina
Latvia
SiriuS