Ievads

Visos laikos visās reliģijās ir bijuši cilvēki, kas stāvējuši nomaļus no oficiālās baznīcas vadības. Svētie, jogi, pravieši, mistiķi... Dažiem no viņiem bija autoritāte, ar kuru oficiālā reliģija rēķinājās, bet biežāk gan viņus vajāja un pat nogalināja. Katrā reliģijā ir divas pieejas: ārējais ceļš – sekošana noteiktām dogmām un rituāliem, un iekšējais ceļš – tiešas, personiskas saites ar Dievu meklēšana.

Pa pirmo ceļu iet 90% ticīgo. Maz ir to, kas riskē iet pa otro ceļu. Tas ir iesvētījumu, slepeno zināšanu, personiskās mistiskās pieredzes ceļš.

Aprakstītajos vēsturiskajos laikos uz Zemes eksistēja slepenās iesvētīto skolas. Mēs zinām Pitagora kopienu, Eseju kopienu, Mistēriju skolu senajā Ēģiptē.

19. gs. beigās tika mēģināts dot daļu no slepenajām zināšanām plašākai auditorijai. Tas tika īstenots caur J.P.Blavatsku un Teozofijas biedrību.

Pēc tam zināšanas tika dotas caur Jeļenu un Nikolaju Rērihiem.

Pēc tam caur virkni organizāciju Amerikā: Brīvības Tiltu, Kustību ES ESMU, Summit Lighthouse.

Kas būs tālāk?

Lai kļūtu saprotama to zināšanu jēga, kuras tika dotas caur šiem cilvēkiem un šīm organizācijām, nepieciešama pastāvīga tādu cilvēku klātbūtne uz Zemes, kuri uztur iekšējo kontaktu ar Dievu. Tas ir ļoti svarīgi tieši tagad, kad ir parādījušies ļoti daudzi viltus skolotāji, ekstrasensi.

Kādam ir jāuztur patieso, dievišķo vibrāciju. Kādam ir jāsaglabā savu apziņu pastāvīgi saskaņā ar Dievu. Tikai no šī saskaņas punkta ar Dievu var novērtēt daudz ko, kas tagad notiek uz Zemes, un saprast to, kas tika dots agrāk un uzrakstīts grāmatu lappusēs. Es ceru, ka daudzi no šajā vietnē ievietotajiem materiāliem palīdzēs saglabāt iekšējos orientierus un iekšējo saskaņu ar Dievu jūsos.

Tatjana Mikušina